Autors: Ilze Aperāne, www.4x4sport.lv
Ņemot vērā, ka Latvijas Trofi reidu čempionāta 2.posms „STIGA TROPHY 2011” norisināsies tepat, Apes novadā, konkrētāk – Trapenes apkaimē, mēs, sacensību organizatori, par savu pienākumu uzskatījām sīkāk iepazīstināt ar vienu no sacīkšu dalībniekiem, kas pagājušajā gadā izcīnīja čempiona titulu vienā no sacensību etapiem – braukšanā pa apli jeb tautā sauktu par Dubļu ērgli. Jaunieti sauc Mairis Jurka un iespējams, esat viņu manījuši rokam dziļākos bezceļus un nepārvaramākamās stigas ar savu sacensību auto – zaļo UAZ.
1. Pastāsti sīkāk par savu auto sporta gaitu aizsākumu! Kāpēc pievērsies šādam sporta veidam?
Paši pirmie sapņi braukt Trofi reidu sacensībās man jau bija apmēram 15 gadu vecumā, kad 4×4 sacensības notika uz Viestura Troskas zemes „Lejasķiparu” trasē. Tajā laikā vēl nevienam nebija vinčas un cilvēki ar kailām rokam nesa džipus āra no purviem, un tie, kam bija spolītes jau skaitījās spices braucēji. Nopietnāk tam visam pievērsos četrus gadus atpakaļ – samainīju veco traktoru pret bobiku, nedaudz uzlaboju un pirmajās sacensības praktiski bez navigācijas Trapenes purvos ieguvām 4.vietu OPEN klasē. Tajā laikā braucu kopā ar Kristapu Leonu un Vairi Zariņu.
2. Kāpēc izvēlējies Trofi reidu? Kas ir tās lietas, kas Tevi uzrunā šajā netīrajā autosporta veidā?
Paralēli Trofi reidam mani interesēja arī rallijs un motokross, bet, manuprāt, Trofi reids ir tas sporta veids, kur var piedalīties, iegūt labus rezultātus, un tas arī ir diezgan droši, jo ātrums nav pārāk liels, ja vien pats nelec zem riteņiem. Protams, arī izmaksas, salīdzinot ar citiem autosporta veidiem, ir krietni mazākas. Tomēr galvenais jau laikam ir dubļu smarža, kas pievelk!
3. Vai esi sev uzstādījis kādu mērķi, piedaloties Trofi reidu čempionātā, pēc kura sasniegšanas turpināsi braukt tikai prieka pēc?
Braucot mērķis ir vienmēr sasniegt finišu, nobraukt pēc iespējas vairāk apļus. Pamatīgāks mērķis bija aizvadītā gada sezonā iegūt „Mazā ērgļa” titulu (Autora piebilde: Par Mazā Ērgļa titula ieguvēju kļūst sezonas kopvērtējuma uzvarētājs dubļu cīņas apļa sacensībās ar automašīnām, kas aprīkotas ar riepām kas mazākaas par 33colām diametrā. Dubļu cīņas apļa sacensības norisinās paralēli Latvijas Trofi reidu čempionāta posmiem), kas arī izdevās.
4. Pastāsti par savu sporta auto – īsumā, kas par marku, kāpēc tieši šāds auto, kādi pārbūves darbi tika veikti, lai auto pielāgotu sacensībām?
Braucu ar bobiku (vecais labais UAZ), kas savu otro jaunību piedzīvoja, pateicoties Guntim Meistaram, kas to no metāllūžņu kaudzes pārvērta kārtīgā dubļu auto, ar kuru viņš pats arī brauca un ieguva daudzas uzvaras. Kad Guntis savu karjeru beidza, auto sev atrada jaunu saimnieku manā izskatā. Es mašīnu pilnībā pārbūvēju – tika nomainīts motors, un uz šo sezonu būs arī jauna virsbūve, to varēs apskatīt jau šajā – Trapenes posmā, 8.maijā.
5. Pastāsti par Tavām interesantākajām Trofi reidu sacensībām!
Visas sacīkstes ir vienlīdz interesantas! Man, piemēram, ļoti patīk mīkstas trases, kur esi dubļos līdz ausīm. Protams, vislabākās sacensības ir tās, kur netiek salauzts auto.
6. Vai braucot sacensībās, pamani arī skatītājus un smukas meitenes trases malā, vai tomēr esi pilnībā iegrimis sacīkstēs?
Braucot sacensībās mēs cenšamies pamāt ar roku katram skatītājam un uzpīpināt visām meitenēm, kas stāv trases malā.
7. Kas ir tas, kas sniedz gandarījumu, piedaloties Trofi reidos/ Pašam savu spēku pārbaude šķēršļu pārvarēšanā vai arī gandarījums par iegūtajām godalgām? Vai ir bijuši tādi brīži sacensībās, kad ieraugot jaunu šķērsli pārņem bezcerība, nevis cīņas spars?
Es braucu vairāk savam priekam un, protams, ja sanāk iegūt kādu medaļu, prieks ir dubultīgs! Gandarījums ir mirkļos, kad esi izbraucis cauri tādiem dubļiem bez vinčas vai trapu pielietošanas, kur konkurenti ir iegrimuši un ārā tik vienkārši netiek. Dažreiz viņi lūdz manu palīdzību, ko neatsaku, jo nekad nevar zināt, kad man būs nepieciešama viņu palīdzība.
8. Kā Tu redzi šī sporta veida attīstību turpmāk Latvijā?
Konkurence ir liela – visi uzlabo savus sacensību autiņus un nekas nestāv uz vietas. Tāpēc mūsu komandas bobiks nepārtraukti tiek uzlabots – atvieglināts, palielinātas jaudas un viss pārējais, lai varētu pēc iespējas vieglāk pārvarēt purvus un grāvjus.
Es gribētu, lai 4×4 sports Latvijā attīstītos un būtu sīva konkurence braucēju starpā, bet, lai brauktu bezceļu sacensībās, nepietiek vien ar domu, ir vajadzīgs liels gribasspēks, un, ja tas ir, tad nav nekādu problēmu. Visiem ekstrēmu izjūtu cienītājiem no sirds iesaku savus spēkus izmēģināt Trofi reidos! Mēs vienmēr smejamies, ka dubļi ierauj un rada atkarību. Par bezceļu no Trapenes purviem pirms daudziem, daudziem gadiem reiz teica kāds viedais Chiko: “Bezceļš ir kā labs sekss, būdams jauns puika pamēģini, pēc tam ar to nodarbojies, bet vēlāk nāk impotence un paliec par pasīvo vērotāju…”
