NEZ Trofi reidu vēsture

Jau kuro gadu pēc kārtas tuvo un tālo zemju dubļu braucējiem ir iespēja sacensties par Starptautiskās automobiļu federācijas Ziemeļeiropas zonas labākā trofi-reidista godu jeb FIA NEZ. Kas jauns un kas vecs starptautiskajā arēnā sagadījies, par to visu pēc visai lielas liriskas atkāpes par to kā tad Trofijs Reids gāja tur NEZin kur un nesa to NEZin ko, un līdz tam NEZAM tika.

Kā pirmais starptautiskais Trofi-reida seriāls šajos platuma grādos notikās Baltic Sea CUP nu jau tālajā 2004 gadā. Par seriāla organizēšanu vienojās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas un arī Somijas bezceļu braucēju pārstāvji.

Baltā lidotāja Māte un Tēvs vienā personā pārstāvēja Latvijas pusi (tiem kas nesaprata kurš tas ir nāksies noskatīties video stāstu „Pa Baltā lidotāja pēdām”) un visai droši var teikt, ka arī šī veidojuma vismaz māte vai tēvs, vai pat abi divi ir augstāk minētā persona. Lietuvu pārstāvēja A.Sutkus (māte vai tēvs lietuviešu (iespējams arī ēnu) pusē), Igauniju M.Mumme, Krieviju J.Of(f)čiņikovs – cilvēks Ladoga un Vepskijs ļes. Tieši šiem vīriem lielā mērā varam pateikties, ka jau 2004 gadā tika organizēts pirmais Trofi reidu seriāls, kas pārsniedza Latvijas robežas.Pirmais Baltic CUP notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trasēs, lai, tā teikt, piesistu roku.  Kā piemērotākā trase Latvijā tika izvēlēta Trapenes apkaime. „Trapenes purvi 2004” kļuva par pirmo Baltijas kausa sacensību. Kopumā uz startu devās prāvs pulciņš ekipāžu, taču Baltijas kausa ieskaitē startē 33. Diezgan ievērojams skaits. Interesantākais ir tas, ka kuplāk pārstāvētā kategorija ir TR2 ar 15 automobīļiem, tad TR3 ar 13 auto, bet TR1 kategorijā vien 5 auto. Rūpīgāk iepazīstoties ar dalībnieku sarakstu izdodas atrast dažu labu pazīstamu uzvārdu, piemēram, TR1 kategorijas ceturtās vietas ieguvējs J.Lūkins un M.Podiņš – šobrīd Latvijas trofi reidu AUTOEKO un Lukstiņš vienā personā. TR2 kategorijā visiem pa priekšu brauc viena no Baltijas spēcīgākajām dubļu mīcītāju ekipāžām, varētu pat teikt Trofi reidu Merovingi, ar Vitāliju Mateiko pie stūres. Tālāk sarakstā atrodamas arī pārējās nenotveramās TLC (kukurūzas apstrādei paredzēta vieglā auto un traktortehnikas krustojums) ar Andri Kuzņecovu un Edvīnu Vansoviču pie stūres. Šajā posmā trūkst vēl ceturtā Toyota – Cēsu puikas ar Skudriņu pie stūres. Šie kungi turpmākos gadus diktēja modi ne tikai Latvijas bet arī Baltijas, Somijas un arī Krievijas Trofi reidu sacensībās. Arī TR3 kategorijā pirmā vieta vairākkārtējam Latvijas kausa ieguvējam (tai skaitā arī 2004 gadā.) Namajunam (šobrīd mikroautobusu klases līderis dubļu braukšanā) ar Hariju Silu (visu kontinentu jostu raisītājs, pasaules apceļotājs). Otrais Olivers Šults no Igaunijas (viņa vārdu mēs vēl pieminēsim arī šogad), bet trešais vēl viena no Bezceļu leģendām, Ladogas uzvarētājs, Expedition Trophy finālists, utt., utjp. visus sasniegumus noteikti nenosaukšu, tāpēc labāk neturpināt – Edgars Zaķis. Līdz finišam tolaik pat netika, vēlāko gadu viens no Baltijas spēcīgākajiem Trofi braucējiem no Lietuvas, kā arī Taurage trophy organizētājs, Antanas Venckus. Par to kā 2004 gads krāsojās no TR3 skatu punkta neliels apraksts atrodams šeit. Kopumā 2004 gadā aizvadīti trīs posmi, kuros piedalījušies vairāki desmiti dalībnieku, visās trijās klasēs nopietna cīņa Latvijas un Igaunijas ekipāžu starpā. Pagaidām ziemeļu kaimiņi vēl nedaudz pārāki, taču ne uz ilgu laiku.
Vēl nāks piektais gads…
2005. gadā Baltijas jūras kausam pievienojās arī interesantais Somijas posms un sacensības norisinājās četros posmos. Trim Baltijas valstu sacensībām pievienojās posms aiz polārā loka – Lapland Trophy. Tas norisinās vēl krietnu gabalu aiz Ziemassvētku vecīša namiņa. Ļaudis runā ka tik tālu nekā nav, bet, iespējams, ka pirms Trofija Reida tur vienkārši neviens nebija spējis aizbraukt. Šajā gadā Baltijas jūras kausa sacensībās piedalījās 61 ekipāža trīs automašīnu klasēs. Ekipāžām bagātākā kategorija TR1 – 27 ekipāžas, TR2 – 21 ekipāža, bet TR3-13 automašīnas. Šo gadu, liekas, visspilgtāk varētu raksturot ar citātu „Mīts par igauņu neuzvaramību ir stipri pārspīlēts”. Šos vārdus vēl tad, kad zāle bija zilāka un debesis zaļākas, teica RRC jeb Edgars Zaķis, jo visās kategorijās 2005. gadā Baltijas jūras kausu izcīnīja Latvijas sportisti. Turklāt no 9 godalgotajām vietām, kuras tika sadalītas šajā sezonā, vien trīs tika Igauņu sportistiem: otrā un trešā vieta TR2, jo neaizsniedzams bija HAMs (Andris Kuzņecovs) un trešā vieta TR1. Par pēdējo baigā škrobe, jo pirmais astotnieks būtu mūsējais, ja vien igaunis nebūtu trešajā vietā, kopvērtējumā par vienu punktu apsteidzot Andra Baloža ekipāžu. Taču pirmajās divās vietās Edvīns Vansovičs un Jānis Podiņš (tas ir cits Podiņš, bet no tā paša klana ). TR3 kategorijā skats stipri līdzīgs: pirmajā sešiniekā starp pieciem latviešiem spējis iespraukties vien Lapland Trophy uzvarētājs un ātrākais soms dubļos ar TR3 – Roberts Forsbergs, Bet pirmajā trijniekā Vīdušs, Zaķis, Kokalis, par nieka tiesu atpaliek Namajuns un sestais Dardzāns. Kur Lietuvieši? Tad viņi vēl tikai mācījās no Igauņiem un Latviešiem. Ja 2003. gadā igauņi bija pārliecinoši labākie trofisti Baltijā, tad pāris gadu laikā dubļu braukšanas toni ap Baltijas jūru noteica latvieši. Tomēr, kā jau tas dzīvē mēdz būt, uzvarētāji iekārto lauru migas un dodas nepelnītā miegā. Šo mūžseno patiesību izmantoja lietuvieši. Lēnām, bet neatlaidīgi apguva prasmes pārvaldīt dubļus un smēlās pieredzi gan no Igauņiem, gan Latviešiem, gan arī Krievijas labākajām ekipāžām, apmeklējot neatkārtojamo braucienu apkārt Ladogas ezeram. Taču tas vairs neattiecas uz šo piekto gadu.
Normāls ja paņem, tad izdara. [..] bet šitais ir nenormāls. Viņam pašam savi uzskati. (J.Hlevickis)
[kad tad Trofijs Reids ir bijis normāls???]

2006. gadā jauns pavērsiens Trofi dzīvē. Baltijas kausā iesaistīts arī Krievijas posms ar īpaši smagiem apstākļiem. Viens no Pēterburgas bezceļa dzīves kuratoriem, cilvēks ar bezceļam vienu no piemērotākajiem uzvārdiem Jurijs Of(f)čiņikovs piedāvāja iespēju Baltijas kausa pretendentiem cīnīties Vepsu meža ārēs (par šo sacensību atsauksmes var lasīt dučiem, taču vien no visspilgtākajām, manuprāt, ir: „finišs šajā pasākumā nozīmē tikai vienu – neviens cits pasākums jebkur citur uz zemeslodes Jums nebūs par smagu” A.Namajuns).  Šis gads zīmīgs ar vēl dažiem notikumiem – Trofi reidi Latvijā kļūst par neatņemamu Latvijas autosporta dzīves sastāvdaļu, jo kopš 2006 gada Latvijas automobiļu federācijā izveidota Trofi reidu komisija, kuru, kā jau tas dzīvē ierasts, vada māte un tēvs. Ar šo gadu tika uzsāktas arī oficiālas un pamatotas darbības, lai panāktu Trofi reidu atzīšanu arī starptautiskās institūcijās, pirmie mēģinājumi sakontaktēties ar NEZ institūciju. Jāsaka ka tas nebūt nebija viegls ceļš. Par to kā funkcionē lielais NEZs tajā tālajā gadā lielas saprašanas nebija. Nemazākās nojausmas par to kas tieši būtu jādara, lai panāktu tādas dīvainas nodarbošanās kā automobiļa vilkšana trosē pa purvu atzīšanu par autosportu līdzās formulu sacensībām un rallijam. Jāsaka ka pirmajā gadā rezultāts lielisks saņemtas tieši divas e-pastu vēstules no NEZ. Pirmā ar informāciju ka mūsu pieteikums ir pārsūtīts tālāk, otrā ar atbildi, ka atbildīgais par mums interesējošo jautājumu ir slims un atbildēs vēlāk un tas nieka 12 mēnešu laikā, jāatzīst, ka Somija ir viena no NEZ dalībvalstīm bet tik lēnu komunikāciju pat no viņiem nebija gaidījis neviens.
Nu ko septiņi treknie gadi, arī dubļi tiek bagātināti ar augu taukiem, lai būtu treknāki.

2007. gads samazinām posmu skaitu, jo ar somiem iet trakāk kā ar bitēm, vienu reizi pie Santaklausa ir jautri otro nu OK,  bet trešajā somi īpaši vairs Baltu dubļu bultas negaidīja un arī pārāk daudz to bultu, kas rautos izbaudīt 24 vai pat 36 trofi reida bez nevienas stundas tumsas (tas ir to vērts). Tā nu septītais gads Baltijas kauss apvieno četrus sacensību posmus. `Taurage, Kurlands, Klaperjahts, Vepsky les. Latvju bāleliņi turpina ciņu ar igauņiem un pārsvarā ar igauņiem.  Pēc trim posmiem nostartējušas 72 automašīnas trijās kategorijās un vēl 10 kvadraciklistu pāri. Tr-1 pārliecinoši pirmais četrinieks igauņi vien piekto vietu atvēlot Merovingiem-Mateiko, sestajā topošā Rozā pantera tobrīd vēl Jānis Dardzāns pie stūres rata. TR1 klasē 31 dalībnieks. Savukārt TR2  aina gluži pretēja pirmajā pieciniekā tikai viens igaunis un četri latvieši Bergmaņukas (tā viņu iesaukuši lietuvji) priekšgalā nedaudz apsteidzot ZZ TOP – Vilni un Aigaru Zeizas, trešajā vietā jau ar lielāku atrāvienu Zvinguļi (veseli trīs). TR3 kategorijā aina mums daudz bēdīgāka divvaldībā jau atkal igauņi Eriks Metsis un Oliver Sults, bet trešajā un ceturtajā lietuviešu pāris ar Neriju Gurkly un Antanasu Vencku, vien piektā vieta latviešiem – brāļi Vīduši. Kā noslēdzās šī sezona Baltijas kausā to zina vien es un viņš un vēl mēnestiņš, jo kā jau tas Krievijas ārēs mēdz gadīties, tad Diplomus dabūja, kas bija pelnījuši un nav ko tur daudz apspriest tā tam bija vai nebija  jābūt, un varbūt arī labi, ka tā jo kas mazāk zina tas labāk guļ.
Trofijs Reids paver durvis uz lielā NEZa apcirkņiem
2008. Ir panākts jauns pavērsiena punkts mūsu attiecībās ar NEZu vairāk gan pateicoties nelielām izmaiņām pašā NEZā taču tas jau atklājas tikai aizbraucot uz NEZ rudens sesiju. Izrādās ka mēs esam tā pa īstam sadzirdēti tāpēc, ka ir mainījusies NEZ atlikušo sporta veidu komisijas (kas tad vēl varētu būt Trofi) vadītājs un nu tā ir Vera, kurai liekas patiesi rūp arī mūsu problēmas un pēc prezentācijas NEZ sanāksmē ar cerību iegūt tiesības rīkot čempionātu jau nākamajā gadā, jo objektīvu vērtējot seriālu nav iemesla iebilst, taču … Pirmajam gadam ieskrējienam NEZ CUP, kā nekā labāk nekā nekas. Arī Baltijas kauss šajā gadā piedzīvo tā saukto rebrendingu un no Baltic CUP kļūst par 4×4 EURO Championship, šoreiz tikai uz gadu. Taču jauns ir ne tikai nosaukums automašīnu saimei pievienojas arī mazi brāļi ATV un notiek arī kausa izcīņa šajā kategorijā. Nelielas problēmas šajā gadā ar Igaunijas posmā ar ATV uzskaiti, jo Trofi sacensībās pieņemts ATV braucējus drošībs apsvērumu dēļ pielaist sacensībām tikai pa pāriem, taču Igaunijas krosa tipa gliemežu skrējienā ATV braucēji startē pa vienam, kas noveda arī pie tā, ka ATV braucējiem šis posms netika ieskaitīts. Sausā statistika vēsta, ka šajā gadā automašīnu kategorijās startējušas 88 automašīnas. Starptautiskajai arēnai gatavojas arī OPEN kategorija, kas nu jau ieguvusi diezgan skaidras aprises gan Latvijā, gan Igaunijā, lietuvieši vēl klusē un skatās uz kaimiņiem. TR1 uzvarētājs bez pārmaiņām igaunis, godalgotas vietas ne vienam latvju braucējam vis tuvāk tikusi Spēka ekipāža, bet tomēr tikai tuvu, bet ne uz pjedestāla. TR2 tā kā tam jābūt ZZ TOP uzvar un atstāj jaņos igauņu TR2 līderi Alvaru Tahe un Skudriņu ekipāžu. TR3 uzvarētājs Antanas Venckus, bet latviešu pārstāvis Valentīns Kokalis ieņem trešo vietu
NEZs un Trofijs Reids ir saplūduši vienā veselā un sanācis ir Kaps(CUP) nejaukt ar kaps(kaps).
2009. Nezināmais NEZ kauss ir klāt, kas tas ir un kas ar to mainījies pirmo reizi var izbaudīt Lietuvā, ciemos pie Antanasa, Taurages purvos un dūkstīs. Sacensība kā jau sacensība, bet priecē ka sacensībās piedālās dalībnieki gan no Lietuvas, gan Latvijas, gan Igaunijas kā arī no Krievijas kopumā uz starta gandrīz simts ekipāžas. Vakarpusē gaisa temperatūra nepatīkami zema, bet tas nebaida dalībniekus turpināt cīņu par sacensību balvu žāvētu zivi.  Diemžēl arī pirmajā gadā arī negatīvs pavērsiens. Pēc RAFa(nevis mikroautobusa, bet gan Krievijas automobiļu federācijas- kaut gan lielas starpības jau nav) pieprasījuma nākas atcelt NEZ kausa trešo posmu Krievijas Veppsky les, bāleliņi Krievijā nav spējuši samērīties kuram tad garāks, tas ir kura patiesība ir patiesāka. Diemžēl sacensības kurām ir plašāka starptautiska atpazīstamība tiek pievērsta lielāka uzmanība un tā arī šoreiz. Līdz ar to pirmais NEZ kauss izcīnīts tikai trīs sacensību posmos.  Kausa ieguvēji saņēmuši „kausus”, no kuriem divi ceļoja uz Igauniju, bet divi palika Latvijā, lietuvieši šoreiz palikuši bešā, kaut gan tas nav nekāds brīnums, jo Lietuvieši neapmeklēja ne Igaunijas ne Latvijas posmu, tomēr varbūt nākošgad veiksies labāk. Par to kurš tad bija kurā vietā un statistiku labāk ne vārda jo tas jau bija tik nesen, ka to jau pat bez gOOgles var atrast.
Acis bola muti šķoba, nu tik būs…
Kas tad sagaida Dubļu mīļus, kuriem ir vēlme sacensties starptautiskajā arēnā 2010. Gadā.  Šajā gadā notiks pirmais FIA NEZ Trofi reidu Čempionāts. Ko tas nozīmē? Raugoties no autosporta prizmas FIA NEZ čempionāts ir hierarhijā svarīgākais Eiropas ziemeļdaļas notikums. Vai tas ko maina sportistam, kas piedalās šajās sacensībās? Jauna nozīmīte ko pievienot kolekcijai, kurā skaidri un gaiši ierakstīts Ziemeļeiropas zonas Trofi reidu čempions. Vai šis sacensību seriāls ir prestižākais Trofi reidos šobrīd? Lai šis jautājums paliek neatbildēts, taču tas pavisam noteikti jau kopš pirmā starpvalstu seriāla izveides ir mērķis ir dot dubļu braucējiem iespēju salīdzināt savu varēšanu, tehniku, nacionālās īpatnības ar citu zemju dubļu malējiem. Šajā gadā noteikti netiks pārspēti dalībnieku skaita rekordi, taču ceram, ka šis gads dos jaunas kvalitātes tieši dažādībā, lai arī šogad NEZ čempionāta kalendārā paredzēti tikai trīs posmi tomēr tie visi trīs būs debitanti starptautiskajā apritē. Aprīļa sākumā NEZ kausa pirmais posms Lietuvā ierastās Taurages apkārtnē nu plešas briežu dārzi, tādēļ bezceļa sacensībām vairs vietas nav atlicis, taču jaunas vietas sola līdzīgas iespējas visiem, otrais posms Latvijā arī starptautiskās aprites debitants Rugāji, labi zināms apvidus, taču šogad Leģendām apvītais dubļu aplis izmainījies līdz nepazīšanai, kā arī sacensība sagādās vairākus citus pārsteigumus, bet šogad tālākais ziemeļu posms Igaunijā arī pirmo reizi uzņems NEZ posmu, organizators Olivers Šults regulārs dalībnieks Baltijas valstu sacīkstēs TR3 kategorijā, tieši šajā ļoti iespējams jau sniegotajā trasē noskaidrosies pirmie FIA NEZ čempioni Trofi reidos.

Uz tikšanos trasēs!

Krišjānis Vidušs