Apsūdzība.
Augsti godātā automobiļu tiesību aizsardzības komisija! – Es esmu Suzuki Samurai (Toyota LC70, Landrover Defender, Nissan Patrol utt.) Pēc būtības vienkāršs darba zirgs. Bet katrs auto sirds dziļumos ir īsts sacīkšu rumaks. Tāpēc no sākuma es pat nopriecājos, kad mani sāka gatavot sacensībām. Tiesa gan, jau tad man vajadzēja saprast ar ko tas beigsies. Sākumā man uzlika milzīgi lielas riepas, no kurām nežēlīgi sāp kardāni un svilst sajūgs. Paši viņi skriešanai izvēlas vieglas krosenes, bet man liek to darīt garajos gumijas zābakos. Turklāt riepas bija tik lielas, ka nācās izgraizīt riteņu arkas. Es neesmu gluži šī gada modelis, bet vai tiešām kāds iedomājas, ka tā sakropļots es izskatos labāk? Ja runājam par izskatu, es protams neprasu, lai mani katru nedēļu ievasko, bet pilots varētu beigt ar mani gāzt kokus un trīties gar dubļainiem krūmiem – vairs jau nav nevienas dzīvas vietas manā virsbūvē! Atsevišķs stāsts ir dziļie ūdeņi. Es bez pūlēm varu šķērsot upes braslu apmēram metra dziļumā. Bet pilotam jau nav miera – katru reizi ūdeņi kļūst arvien dziļāki un dziļāki. Agrāk vai vēlāk tas beigsies ar hidrotriecienu, nesakiet, ka neesat brīdināti! Un visbeidzot tā smagā vinča! Lēkāt pāri akmeņiem un celmiem jau tāpat ir nopietns pārbaudījums piekarei. Bet viņi tai uzkrāvuši lielāko vinču, ko varējuši atrast un vēl milzīgu akumulatoru! Un tad mēģina ar mani stumdīt tonnām dubļu, it kā es būtu kaut kāds buldozers! (šis ir tikai mazs fragments no apjomīgā sūdzību blāķa, ko komisija ir pieņēmusi izskatīšanai)